Mūsdienās krāsu tonēšanas iespējas pilnībā atšķiras no tā, kā tas bija daudzus gadus atpakaļ, kad krāsas toni vajadzēja izvēlēties no 10 līdz 20 toņiem. Tagad katram krāsu ražotājam ir savas toņu kartes, pēc kurām krāsu var notonēt vairāk nekā 30 000 dažādos toņos.
Lai atvieglotu izvēli, toņu kartes ir izstrādātas atbilstoši krāsojamai virsmai un krāsas tipam, piemēram, iekšdarbu krāsu toņu karte, koka pārklājumu un laku toņu karte, grīdu krāsu toņu karte, beiču toņu karte, ārdarbu krāsu toņu karte, koka fasāžu toņu karte u.tml. Toņu klāsts iekšējai apdarei ir daudz plašāks nekā ārējai apdarei, jo nav jārēķinās ar klimatisko apstākļu ietekmi, kā arī ir daudz plašāka pieejamo pigmentu izvēle. Ārējās apdares toņu karšu kolekcijā liela nozīme ir krāsas noturībai un izturībai pret laikapstākļu iedarbību.
Visizplatītākās Vivacolor izmantotās iekšdarbu toņu kartes ir:
Ārdarbiem visbiežāk tiek izmantotas toņu kartes:
Vivacolor produktus var tonēt arī atbilstoši starptautiskajiem standartiem RAL un NCS.
Toņu kartēs iekļautie krāsu toņi ir iedalīti A un C bāzes toņos. A bāzes toņi ir gaiši, bet C bāzes toņi ir tumši.
Tonētas krāsas tiek izgatavotas no baltas (A bāze) vai caurspīdīgas (C bāze) bāzes krāsas, kurai, lai iegūtu nepieciešamo toni, tonēšanas procesā pievieno tonēšanas pastas. Izvēloties toņu kartē A bāzes toni (piemēram, F157), tonēšanai jāizmanto krāsas bundža ar apzīmējumu "A" (sk. uz etiķetes). Bāzes apzīmējums var saturēt arī citas burtu kombinācijas, piemēram, mūra virsmām paredzētajiem produktiem LA LC u.c. Ja uz produkta nav norādīts bāzes apzīmējums, tas nozīmē, ka produkts nav tonējams vai arī produkts ir jau rūpnieciski tonēts (pelēks, brūns u.tml.).
Veicot tonēšanu, datorā ievada izvēlētā toņa numuru un krāsas bundžu ievieto tonēšanas iekārtā, kas atbilstoši tonēšanas receptei pievieno tonēšanas pastas. Pēc tam krāsas bundžu ievieto krāsu mikserī, kur, sajaucoties tonēšanas pastai un krāsai, iegūst toņu kartei atbilstošo krāsas toni. Tonēšanas sistēma ļauj vēlāk atkārtoti iegūt tāda paša toņa krāsu.